Magaljanesas parlamentārieši un amatpersonas aicināja José Antonio Kast valdību sākt diplomātiskas sarunas ar Argentīnu, ziņo Emol. Viņi vēlas novērst iespējamu "divpusēju incidentu" Čīles tirdzniecības kuģa Danstar pirmajā reisā starp Puntaarenasu un Folklenda/Malvinu salām.
Saskaņā ar šī medija ziņoto kuģa iziešana jūrā paredzēta novembrī. Danstar pieder kuģniecībai Easter Island, kuģo ar Čīles karogu un var nogādāt aptuveni 1 400 tonnu kravas līdz Portstenlijai, arhipelāga galvaspilsētai.
Maršruts atjauno jūras satiksmi, kas darbojās līdz 2011. gadam. Par to vienojās Folklenda salu attīstības korporācija (FIDC, saīsinājums angļu valodā) un Puntaarenasas pašvaldība. Salas atrodas Lielbritānijas pārvaldībā, un Argentīna jau gandrīz divus gadsimtus pieprasa suverenitāti pār tām; šis strīds noveda pie 1982. gada kara.
Trauksme radās Buenosairesā. Argentīnas Jūras līgas prezidents Fernando Morales uzstājās savas valsts Deputātu palātas komisijās, kas apspriež prezidenta Javier Milei virzīto Nacionālās suverenitātes likumu. Tur viņš norādīja, ka kuģi varētu aizturēt, ja amatpersonas tā kuģošanu uzskatītu par "caurbraukšanu, kas nav miermīlīga".
Morales atsaucās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (Convemar) 19. pantu. Viņš arī lūdza pārskatīt likumprojekta 70. pantu, kas par "īpašas intereses kuģi" definē kuģi, kuram tā maršruta, karoga vai darbības dēļ nepieciešama uzraudzība vai kontrole. Viņš to raksturoja kā "ļoti spēcīgu, ļoti sarežģītu ieroci".
Bažas reģionā pieauga pēc tam, kad Radio Bío Bío atklāja, ka Čīles izlūkošanas ziņojumos Danstar pirmais reiss raksturots kā iespējams "kritisks notikums".
Magaljanesas gubernators Jorge Flies aicināja Ārlietu ministriju izmantot "diplomātiju" attiecībās ar Milei valdību. Viņš brīdināja, ka Argentīnas Jūras prefektūras, šīs valsts jūras policijas, iejaukšanās tikai saasinātu attiecības "saistībā ar komerciālu darbību".
Senators Alejandro Kusanovic (neatkarīgais) pieprasīja Senāta Nacionālās aizsardzības un Ārlietu komisiju kopīgu slēgtu sēdi. Viņš atgādināja, ka Magaljanesai ir tirdzniecības, ģimenes un transporta saiknes ar Argentīnas Patagoniju.
Deputāts Alejandro Riquelme (Republikāņu partija) apgalvoja, ka par riskiem jau brīdinājis 2. oktobrī Ārlietu ministrijai nosūtītā oficiālā vēstulē. Viņš uzsvēra, ka brīva caurbraukšana pa Magelāna šaurumu ir starptautisks pienākums, kas nostiprināts 1881. gada līgumā un 1984. gada Miera un draudzības līgumā. Viņaprāt, Argentīnai "nav pilnvaru" aizturēt Čīles kuģi par tirdzniecību ar salām.
Šis notikums risinās nesenās spriedzes apstākļos starp Santjago un Buenosairesu. Militārie komandieri un dažas Argentīnas amatpersonas apšaubīja Čīles suverenitāti pār šaurumu, lai gan šo jautājumu minētie līgumi jau atrisināja.
Valdība pagaidām ieņem atturīgu nostāju. Svētdien TVN raidījumā Estado Nacional ekonomikas un kalnrūpniecības ministrs Daniel Mas sacīja, ka valdība šo tirdzniecību vērtē "labvēlīgi". Viņš piebilda, ka tās uzdevums ir rūpēties par suverenitāti un noteikt skaidrus noteikumus un ka "tas ir darījums starp privātiem uzņēmumiem". Pirmais reiss paredzēts novembrī.
