Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozēja, ka Čīles ekonomika 2026. gadā pieaugs par 0,6%. Aprīlī tas paredzēja 2,4%. Šis rādītājs ir iekļauts fonda oktobra ziņojumā par pasaules ekonomikas perspektīvām, kas publicēts šonedēļ, sākoties SVF un Pasaules Bankas ikgadējai sanāksmei Bangkokā, Taizemē.
Par to ziņoja BioBioChile, kas ierindo Čīli starp kontinenta ekonomikām ar viszemāko izaugsmi. SVF ir organizācija, kas apvieno 190 valstis, lai uzraudzītu pasaules ekonomisko stabilitāti, un tā prognozes kalpo par atskaites punktu investoriem un valdībām.
Prognoze tika koriģēta divos posmos. Saskaņā ar CNN Chile jūlijā fonds jau bija samazinājis savu prognozi līdz 1,8%, bet tagad to pazeminājis vēl par 1,2 procentpunktiem. Kopumā tas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā aprīlī. 2025. gadam organizācija paredz 2,5% izaugsmi.
Salīdzinājumam, SVF datu rindā 0,6% būtu zemākais rādītājs kopš 6,1% krituma 2020. gadā, pandēmijas laikā. Tas būtu arī zemāks par 0,64% 2019. gadā, kad izcēlās sociālie nemieri, un 0,68% 2023. gadā.
Fonda rādītājs saskan ar citām pārskatītajām prognozēm. Pasaules Banka šogad Čīlei paredz 0,8%, savukārt valdība savu prognozi koriģēja no 1,8% uz 0,7%.
Vissmagāk trieciens jūtams nodarbinātībā. SVF paredz, ka bezdarba līmenis 2026. gadā sasniegs 9,5%, bet 2027. gadā 9,6%, salīdzinot ar 8,5% 2025. gadā. Tas būtu augstākais līmenis kopš 2020. gada, kad tas sasniedza 10,8%. Praksē aptuveni viens no katriem desmit darba meklētājiem to neatrastu.
Uzlabojumi būtu lēni. Organizācija prognozē 9,1% bezdarbu 2028. gadā, 8,5% 2029. gadā un 7,8% 2031. gadā. Čīle ieņem 11. vietu starp 106 ekonomikām, kurām ir bezdarba prognoze 2026. gadam. Reģionā Kolumbijā tas būtu 9%, Argentīnā 7,6%, Brazīlijā 6,2% un Peru 5%.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Čīles izaugsme būtu par 1,7 procentpunktiem zemāka nekā Latīņamerikā un Karību reģionā, kur šogad tā sasniegtu 2,3%. Dienvidamerikā zemāks rādītājs ir tikai Bolīvijai, kur paredzēts 3% sarukums. Peru izaugsme būtu 3%, Brazīlijā un Kolumbijā 2,2%, Argentīnā 2,1% un Urugvajā 1,3%.
Šajos avotos ziņojums sīkāk neizklāsta Čīles prognozes samazinājuma konkrētos iemeslus. Taču tas apraksta globālo situāciju: karš Irānā sadārdzināja naftu un izejvielas, savukārt ieguldījumi mākslīgajā intelektā veicina ekonomisko aktivitāti citās ekonomikās. Par reģionu SVF norāda, ka vairumā valstu tehnoloģiju uzplaukums sniedz nelielu līdzsvarojošu ietekmi.
SVF pētniecības direktore Silvana Tenreyro šos divus spēkus raksturoja kā negatīvu šoku enerģijas dēļ un pozitīvu šoku mākslīgā intelekta uzplaukuma dēļ. Abi, viņa sacīja, rada spiedienu uz cenu kāpumu.
Avoti atšķiras vienā globālās prognozes detaļā. BioBioChile norāda, ka pasaules ekonomika 2026. gadā pieaugs par 3,1%, kas ir par vienu desmitdaļu procentpunkta vairāk nekā iepriekš prognozēts, savukārt CNN Chile ziņo, ka šis rādītājs kopš aprīļa nav mainījies. Abi avoti norāda uz 3,4% 2027. gadā.
Cenu ziņā gaidāms zināms atvieglojums. SVF paredz, ka inflācija Čīlē samazināsies no 4,2% 2025. gadā līdz 3,7% šogad un 3,5% 2027. gadā. 2027. gadam organizācija saglabā 2,6% izaugsmes prognozi, kam sekotu 2,4% 2028. gadā.
