Valdības ģenerālā sekretariāta apakšsekretārs (subsecretario General de Gobierno) José Francisco Lagos šo trešdien apstiprināja, ka izpildvara paātrinās pētījumus par meteoroloģisko radaru uzstādīšanu, vēsta La Tercera. Lagos to paziņoja sarunā ar radio Duna dienu pēc negaisa, kas Santjago appludināja ielas un tuneļus zem šķērsojumiem.
Otrdienas vētra bija īsa, bet spēcīga. Tā atnesa lietu, pērkona negaisu un krusu. Tika appludināti pazemes stāvi un vairākas galvaspilsētas ielas.
Notikums piedzīvots dažas dienas pēc pagājušās ceturtdienas dubļu straumes, kas nodarīja smagus postījumus Las Condes komūnā (comuna, Čīles pašvaldības vienība). Pēc šī notikuma komūnas mēre Catalina San Martín norādīja uz nepieciešamību pēc tehnoloģijas, kas ļautu laikus paredzēt šāda veida parādības.
Šī tehnoloģija ir meteoroloģiskie radari. Šīs iekārtas izstaro elektromagnētiskos viļņus, kas mijiedarbojas ar lietus pilieniem un ledus daļiņām, ļaujot atklāt un izsekot nokrišņiem. Pēc izdevuma citēto ekspertu teiktā, ar tiem varētu brīdināt iedzīvotājus, izmantojot Ārkārtas brīdināšanas sistēmu (Sistema de Alerta de Emergencia, SAE), un izsludināt preventīvas evakuācijas.
Dažas dienas iepriekš iekšlietu apakšsekretārs (subsecretario del Interior) Máximo Pavez bija apstiprinājis, ka valdība apsver šo instrumentu iegādi. Viņš precizēja, ka katrs radars maksā aptuveni $800 miljonus.
Lagos paskaidroja, ka 2027. gada budžetā radari jau ir paredzēti, taču citam riskam. "Radari cunami uzraudzībai, jo mēs esam arī cunami valsts", viņš sacīja. Tomēr viņš atzina, ka nesenie notikumi liek pievērsties arī citām parādībām.
"Mēs paātrināsim pētījumus, lai noskaidrotu šāda veida instrumentu efektivitāti un, ja nepieciešams, tos iegādātos", sacīja apakšsekretārs. Viņš piebilda, ka profilakse ir būtiska, it īpaši cilvēku brīdināšanai.
Amatpersona uzsvēra, ka ne otrdienas negaiss, ne ceturtdienas dubļu straume neprasīja cilvēku dzīvības. Tomēr viņš atzina, ka tas "varēja notikt". Tāpēc viņš norādīja, ka visām iestādēm jābūt piemērotiem rīkiem, lai stātos pretī klimata ārkārtas situācijām.
Lagos šo notikumu virkni skaidroja ar īpatnēju El Niño parādību. Viņš apgalvoja, ka šis ir viens no lietainākajiem oktobriem reģistrētajā vēsturē un ka lietus koncentrējies apgabalos, kur dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju.
Diskusijai ir arī politiska puse. Mēri, piemēram, San Martín un Ñuñoa komūnas mērs Sebastián Sichel, ir kritizējuši izpildvaras rīcību ārkārtas situācijas laikā. Avots nenorāda pētījumu termiņus, nedz to, cik radaru tiktu iegādāti.
Pagaidām vienīgā konkrētā apņemšanās ir paātrināt tehnisko izvērtēšanu. Lēmums par iegādi paliek atklāts, ar orientējošām izmaksām $800 miljoni par vienu iekārtu un 2027. gada budžetu, kurā pašlaik paredzēti tikai cunami radari.
