Nacionālā libertārā partija (PNL) pieprasa prezidentam José Antonio Kast paziņot par to militārpersonu un karabinieru apžēlošanu, kuri notiesāti par nodarījumiem 2019. gada sociālo nemieru laikā. Kā vēsta El Mostrador, frakcija vēlas, lai tas notiktu gaidāmajā 18. oktobrī, kas būs pirmais kopš Kasts ieņēmis amatu La Moneda.
"Domāju, ka tā būtu nozīmīga zīme, ja tas īstenotos šajā datumā," sacīja deputāts Hans Marowski, PNL priekšsēdētāja vietnieks un frakcijas vadītājs. Viņš piebilda, ka prezidentam "ir neizpildīta apņemšanās" un ka tās izpildi viņi gaida kopš marta.
PNL, kuru vada Johannes Kaiser, neietilpst valdošajā koalīcijā. Tomēr partija uztur tiešu saziņu ar Kastu un no labējā politiskā spārna neatlaidīgi pieprasa viņam pildīt savas apņemšanās.
Frakcijas vadītāja vietniece Paulina Muñoz gāja vēl tālāk. "Ja prezidents nevēlas pieņemt šo lēmumu, lai viņš to atstāj mums Kongresā, izmantojot vispārējās apžēlošanas likumprojektu," viņa sacīja. Viņa piebilda, ka frakcijai nedrebēs roka, lai "apžēlotu mūsu varoņus".
Solījumam ir konkrēta izcelsme. 2025. gada martā, būdams kandidāts, Kasts apliecināja, ka apžēlos karabinierus, kuri notiesāti par nodarījumiem, kas saistīti ar sociālajiem nemieriem. Gandrīz septiņus mēnešus pēc stāšanās amatā tas nav īstenots.
Spiediens nāk arī no valdošās koalīcijas. Augustā 60 deputāti no dažādām frakcijām parakstīja vēstuli, aicinot Kastu izvērtēt apžēlošanu. Viņu vidū bija Sergio Bobadilla (UDI), Francisco Orrego (RN), Enrique Bassaletti un Valentina Becerra (Republikāņi). Senators Arturo Squella, Republikāņu partijas priekšsēdētājs, atbalsta PNL vispārējās apžēlošanas likumprojektu.
Nepacietība nav jauna. Septembrī pēc tikšanās ar Kastu Cerro Castillo Kaisers sacīja, ka nesaskata izpildvaras gatavību virzīties uz priekšu.
La Moneda saglabā savu nostāju. Tā izvērtē katru lūgumu atsevišķi un neapņemas ievērot konkrētus termiņus. Tā arī nav piešķīrusi steidzamību vispārējās apžēlošanas likumprojektam, kas iesniegts jūnijā un joprojām atrodas pirmajā izskatīšanas posmā Senātā. Līdz piektdienas pēcpusdienai PNL nebija saņēmusi valdības atbildi.
Pretējā pusē opozīcijas deputāti, piemēram, Gustavo Gatica, Lorena Fries un Emilia Schneider, virza konstitucionālu reformu, lai atceltu individuālo apžēlošanu, prezidenta pilnvaras individuāli aizstāt vai samazināt sodus. Martā iesniegtais projekts arī atrodas pirmajā izskatīšanas posmā.
Iniciatīvā atgādināts, ka labējie parlamentārieši, piemēram, Felipe Kast, Iván Moreira, José García Ruminot un Luciano Cruz-Coke, virzīja līdzīgas reformas Gabriel Boric valdības laikā. "El problema del indulto particular no es quién lo ejerce, sino que exista", sostiene el texto.
Tikmēr valdība izmanto sociālos nemierus, lai skaidrotu situāciju valstī. Septembrī, uzstājoties Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Kasts sacīja, ka 2019. gada oktobris salauza Čīli, un saistīja to ar ietekmi uz investīcijām, nodarbinātību un vardarbību.
Šonedēļ, turpinoties diskusijām par 2027. gada budžetu, finanšu ministrs Jorge Quiroz atgriezās pie šīs domas, uzrunājot kristīgos uzņēmējus. "Mēs visi joprojām esam nobijušies 18. oktobra dēļ," viņš sacīja un aicināja viņus pārvarēt bailes.
Izpildvara runā par sociālajiem nemieriem, taču nav pateikusi, vai paziņos par apžēlošanu. Atbildei, ja tā būs, ir datums, ko PNL jau atzīmējusi: sestdiena, 18. oktobris, kad aprit septiņi gadi kopš krīzes.
